Fastiva (Fastiv)
 |
 |
Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1390. gadā, kad lietuviešu kņazs Vladimirs nodod tiesības uz Fastivas pārvaldi kņazu Rožanovsku dzimtai. Iespējams, ka pilsēta kā Fuščova minēta jau 1094. gada dokumentos, kā polovciešu kņazam Tugorthanam piederējusi zeme. 1601. gadā Fastivai piešķirtas Magdeburgas tiesības. Industriālā pilsētas attīstība sākās pēc Kijivas—Odesas dzelzceļa izbūves 1870. gadā. 1918. gada 1. decembrī Fastivā tika noslēgts līgums par Ukrainas Tautas Republikas un Rietumukrainas Tautas Republikas apvienošanu vienā valstī. Kopš 1923. gada Fastiva ir rajona centrs, bet 1938. gadā atkārtoti piešķirtas pilsētas tiesības. Mūsdienās pilsētā attīstīta ķīmisko, elektrotermisko un naftas un gāzes pārstrādes iekārtu ražošana, pārtikas rūpniecība.
Ģeogrāfiskā karte - Fastiva (Fastiv)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |